Kriptiskie grādi
Starp daudzajiem augstākajiem grādiem, kas stāsta par Zālamana tempļa masonu leģendu , ir arī Kriptiskie grādi, kas pazīstami arī kā Karaliskie un Izredzētie Meistari. Kriptiskie grādi ir amerikāņu izcelsmes un mūsdienās veido Jorkas Rituāla trešo daļu gan ASV, gan Kanādā. Taču vēlāk tie izplatījās Anglijā un Skotijā neatkarīgi no Jorkas Rituāla. Kāda ir Kriptisko grādu izcelsme? Kādas leģendas tie mums vēsta? Un vai šiem Kriptiskajiem grādiem ir saistība ar citiem augstākajiem masonu grādiem ? Dosimies atklāt šos grādus, kas kontinentālajā Eiropā ir diezgan maz pazīstami.
Kriptisko grādu izcelsme un vēsture
Kriptiskie grādi kā trīs grādu sistēma (Karaliskais Meistars, Izredzētais Meistars un Superizcilais Meistars) izveidojās tikai 19. gadsimtā, bet divi no tiem (Karaliskais Meistars un Izredzētais Meistars) sakņojas augstākajos grādos, kas Jaunajā pasaulē izplatījās pēc Etjēna Morēna piedzīvojuma, kurš vēlāk deva sākumu Senajam un Akceptētajam Skotu Rituālam. Trešais, Superizcilais Meistars, šķiet, ir amerikāņu izcelsmes (iespējams, ne agrāk kā 1817. gadā) un tam nav ekvivalenta senajos augstākajos grādos.
Karaliskais Meistars attīstījās Ņujorkā ap 1810. gadu Tomasa Loundsa (1762-1825) vadībā, kurš bija pārtikas preču tirgotājs un maiznieks, kas pievērsās labdarībai (viņš kļuva par Ņujorkas pilsētas slimnīcas pārvaldnieku). Izredzētais Meistars tika kopts Baltimorā, kur kāds Filips Ekels 1792. gadā esot dibinājis Izredzēto Meistaru Lielpadomi. Un tieši Džeremijs Lads Kross (1783-1860), diezgan talantīgs autodidakts, bet dažkārt dēvēts par šarlatānu, ap 1817.-1818. gadu apvienoja šos divus grādus vienā sistēmā un pievienoja Superizcilā Meistara grādu, kura autors, kā daži uzskata, bija viņš pats.
1871. gadā Ņujorkas Karalisko un Izredzēto Meistaru Lielpadome izdeva patentu, pateicoties kuram 1873. gadā tika dibināta Anglijas un Velsas Lielpadome. Kamēr amerikāņu atzars tika integrēts Jorkas Rituālā, angļu atzars izveidojās par neatkarīgu ordeni Zīmes Mūrniecības Lielložas aizbildniecībā. Trīs no Amerikas nākušajiem grādiem angļi pievienoja ceturto, Ļoti Izcilo Meistaru, kas Amerikā un Skotijā tiek piešķirts Karaliskās Velves Kapitulā.
Sistēma Skotijā ieviesās 1877. gadā, bet tur to praktizē veidā, kas atšķiras gan no amerikāņu modeļa, gan no angļu versijas: Skotijas Karalisko un Izredzēto Meistaru Ordenis piešķir tikai pirmos divus grādus, Izredzēto Meistaru un Karalisko Meistaru. Un tas ir pakļauts Karaliskās Velves Augstākajam Lielkapitulam, nevis Zīmes Mūrniecībai.
Lai gan Karalisko un Izredzēto Meistaru Padomes var atrast daudzās valstīs, tradicionāli ir tikai četras Jurisdikcijas (ASV, Kanāda, Anglija un Skotija), kurām ir piesaistītas visas pasaules Padomes. Bet 1999. gadā Francijā tika izveidota jauna neatkarīga jurisdikcija ar Anglijas un Velsas Lielpadomes atbalstu.
Kriptisko grādu tēmas
Kriptiskie grādi piedāvā vairākas leģendāras un simboliskas tēmas, kas papildina atklājumus, kas veikti uzņemšanas laikā Karaliskajā Velvē. Hronoloģiski tie atrodas pirms Hīrama nāves vai pirms Tempļa iznīcināšanas, un ir diezgan interesanti atzīmēt, ka Jorkas Rituālā Kriptiskie grādi seko Karaliskajai Velvei, lai gan loģiski tiem vajadzētu būt pirms tās.
Karaliskā Meistara grādā Hīrams trīs reizes paziņo, ka pēc viņa nāves Meistara Vārds tiks paslēpts zem devītās Velves, virs Derības Šķirsta.
Izredzētais Meistars piedāvā vairākas analoģijas ar Senā un Akceptētā Skotu Rituāla 6. grādu (Meistars aiz ziņkārības) un ar Zālamana Ārējo Sargu, kas iekļauts Sabiedrotajos Masonu grādos. Leģenda balstās uz kāda Brāļa neapdomību, kurš pārsteidz Zālamana, Tīras Hīrama un Hīrama Abifa sarunu Slepenajā Velvē, kurā viņi mēdza pulcēties.
Superizcilais Meistars vairs nav saistīts ar Slepeno Velvi, bet atrodas pirms Jeruzalemes ieņemšanas, ko veica Nebukadnecars, un pirmā Tempļa iznīcināšanas.
Tieši šādā secībā trīs grādi tiek piešķirti Jorkas Rituālā. Bet angļu tradīcijās Izredzētais Meistars tiek piešķirts pirms Karaliskā Meistara, un tad tiek pievienots Ļoti Izcilais Meistars, pirms Superizcilā Meistara. Ļoti Izcilais Meistars, kas atrodams amerikāņu un skotu Karaliskās Velves Kapitulā, piemin Tempļa pabeigšanu, Slēgakmens ielikšanu un Derības Šķirsta uzstādīšanu Svētumu Svētumā. Dažos aspektos tas atgādina dažādus senos franču augstākos masonu grādus, kas atsaucas uz pabeigto Templi un liturģiskajām mēbelēm, jo īpaši Derības Šķirstu.
Kriptiskajiem grādiem nav ne seno augstāko grādu patīnas, ne prestiža. Bet, tāpat kā Senā un Akceptētā Skotu Rituāla 4. līdz 12. grādam, tiem ir priekšrocība aizpildīt tukšumus Tempļa masonu leģendā starp Hīrama nāvi un Zerubābela veikto atjaunošanu.
